SIGITA ZVIRBULE

 

Pēc Blīdenes pamatskolas absolvēšanas devos laimes meklējumos uz Rīgu. Par dzīvi Rīgā vienmēr biju sapņojusi un domājusi. Pēc skolas pabeigšanas divu domu nebija - es braukšu mācīties uz Rīgu. Iestājos skolā ar programmu Viesmīlības Servisa Speciālists. Uzreiz tiku arī pie darba un tā mana ikdiena aizritēja skola-darbs-skola! Katru mēnesi braucu uz Blīdenes ballēm.. bet tad ar laiku nostabilizējos un mazāk sanāca izbrīvēties uz Blīdeni. Pēc trijiem gadiem skolā visiem bija jādodas garajās praksēs. 1. septembrī skolotāja nāca klajā ar paziņojumu, ka labākajiem klases audzēkņiem pēc divām nedēļām ir iespēja doties praksē uz dažādām valstīm - Lielbritānija, Francija, Lietuva, Zviedrija, Norvēģija un vēl daudz kur. Par šo ziņu sākumā tikai nosmīnēju un nodomāju - ne šoreiz, paldies! Man patika mana dzīve Latvijā. Viss bija stabili un labi. Bet, ar dažu radu un skolotājas uzklausīšanu, tomēr nolēmu doties. Vienīgā valsts, kas vēl bija palikusi izvēlei bija Norvēģija. Pieteicos un tiku! Tā nu 2007. gada 14.septembrī devos uz Norvēģiju. Tur uzturējos 5 mēnešus. Janvārī atgriezos atpakaļ, pabeidzu skolu, un sapratu, ka nezinu ko tālāk darīt. Par tālāku izglītību nedomāju, jo nevēlējos iegrābties nenormālos kredītos.Vasaras beigās sapratu, ka jāsāk viss no jauna, un sazinājos ar savu darba devēju Norvēģijā un saņēmu pozitīvu atbildi. 2008.gada septembrī atgriezos atpakaļ un uzsāku jaunu dzīvi Norvēģijā.
Darba devējs nodrošināja darbiniekus ar māju. Dzīvoju kopā ar turkiem, lietuvieti, ungāru un latviešu meiteni - kā izrādījās no manas skolas! Tie visi bija tādi paši bijušie praktikanti kā es! Mums bija daudz kas kopīgs. Kopīgi izklaidējāmies un atpūtāmies, apmeklējām sporta zāli un karaokes vakarus. Ar viņiem kopā arī strādāju austrumu stila restorānā kā bārmene. Pēc diviem mēnešiem, kad apguvu nedaudz valodas, sāku strādāt par viesmīli. Darba laiks man likās ideāls. No 13:30 - 22:30. Rītos var ilgi gulēt, vakaros var ilgāk būt nomodā. Nostrādāju tur gadu un sapratu, ka atkal kaut kas ir jāmaina. Devos uz Latviju ar domu, ka atgriezīšos Norvēģijā līdz jaunajam gadam un sākšu jaunu dzīvi!
Latvijā nokārtoju autovadītāja apliecību. Kamēr biju Latvijā, tiku arī pie jauna darba Norvēģijā. Atgriezos atpakaļ un sāku strādāt par restorāna un viesmīļu pārzini.
Tā nu ir jau pagājuši gandrīz 6 gadi kopš esmu šeit. Latviju par mājām nesaucu. Mājas man ir šeit! Latvija man ir dzimtene un tur ir mani radi un ģimene. Pat draugu īsti tur vairs nav, jo gandrīz visi, ar kuriem šajos gados biju iepazinusies, ir pārcēlušies uz ārzemēm!
Šobrīd brīvi sazinos norvēģu valodā. Man ir visdažādāko tautību draugi. Mana meitiņas krusttēvs ir no Irākas un krustmāte no Slovākijas. Un vēl viens krustvecāku pāris no Latvijas.

Par izsapņoto sapni un Britniju

Visam pa vidu vēl ir, protams, mana ilggadējā sapņa piepildījums... 2009.gadā uzzināju par Britnijas Spīrsas koncertu turneju. Tā kā Norvēģijā ir drusciņ savādāka finansiālā situācija, šis sapnis likās beidzot iespējams. Kad sāku meklēt biļetes, sapratu ka vēlos VIP. Devos uz Londonu, kur notika koncerts. Mums bija atsevišķa VIP ieeja ar dzērieniem un ēdieniem.tur iepazinos ar jauniem interesantiem cilvēkiem, kam bija līdzīga domāšana manai. Mana koncerta stāvvieta bija pie pašas skatuves un atceros, ka visu koncertu nespēju noticēt ka tas patiešām notiek!!!
Pagāja divi gadi un 2011.gada vasaras sākumā uzzināju par vēl vienu koncertturneju. Informēts bija tikai par to, ka tā būs Ziemeļamerikas turneja. Biju stāvoklī, tāpēc baidījos tik tālu lidot koncerta dēļ. Un tad es uzzināju, ka šoreiz par diezgan lielu samaksu varēja tikt arī pie Meet&Greet biļetes, kas iekļāva satikšanos un foto ar viņu! Biju pilnīgā šokā un eiforijā no šīs informācijas. Meklēju kur šīs biļetes var iegādāties - jo tikai 20 cilvēki uz katru koncertu varēja tikt pie šīs iespējas. Piereģistrējos desmitiem dažādu mājaslapu, fanu lapu utt., lai tikai tiktu pie šīs biļetes, līdz beidzot atradu iepriekšpārdošanas ''saitu'' ... visas šīs dārgās biļetes tika izpārdotas sekunžu un minūšu laikā (skatoties kurā pilsētā tas notika ). Ļoti saskumu, jo sapratu ka šāda iespēja - satikt manu dzīves ikonu - nebūs katru dienu. Un pēkšņi pasaule tiek informēta, ka viņa pagarina turneju un dodas arī uz eiropu! Bet manā ceļā joprojām bija daudz un dažādu šķēršļu... pirmkārt - koncertu datumi un vietas. Jo nebija tā ka visi datumi uzreiz tiek izziņoti. Viņi ik pa laikam papildināja un ik pa laikam izlika jaunās Meet&Greet biļetes iepriekšpārdošanā. Es burtiski 20x dienā pārbaudīju jaunos datumus un pilsētas, un biļešu pieejamību. Visas M&G biļetes, kas tika izliktas pārdošanai, tika izķertas milzu ātrumā. Brīžiem tiešām domāju, kur tiem cilvēkiem tāda nauda?! Jo biļetes maksāja aptuveni 600-700 eiro. Pārdošanā parādījās biļetes arī tepat - Zviedrijā, bet protams, ka atkal gadījās šķēršļi.. jaunie datumi ar vien vairāk tuvojās arī meitiņas piedzimšanas datumiem un nācās domāt arī par to... beidzot parādījās arī vēlāki datumi un '' mazāk populāras '' pilsētas... līdz beidzot - vasaras vidū es ar spiegšanu, kliegšanu un asarām acīs atradu biļetes uz 5.novembri Sheffield, UK. Ar trīcošām rokām un aizmiglotām acīm es mēģināju nopirkt biļeti,pārbiedēju visus mājiniekus, jo viņi domāja, ka kaut kas slikts man atgadījies.. piecas reizes pārbaudīju katru punktiņu, cipariņu, burtiņu, rezervējot savu biļeti un veicot apmaksu, jo bija palikušas vien 8 biļetes. Nopirku biļeti un dzīvoju eiforijā.. meitiņai bija vien 3 nedēļas, kad es devos satikt Britniju. Izvešanas atļauju viņai nevarēju vairs paspēt nokārtot un pie manis devās ciemos radiniece, kas palīdzēja tikt galā ar mazo mājās, kamēr es pati devos 4 dienu ceļojumā uz Angliju. Sajūtas joprojām ir neaprakstāmas. Tāds liels ķeksītis manā ''Bucket List'' sarakstā ir atvilkts! To brīdi es gaidīju aptuveni 15 gadus... un joprojām esmu par to ļoti priecīga. Un pagaidām domas līmenī plānoju ceļojumu uz ASV, kur viņa uzstājas Las Vegasā līdz 2015.gada jaunajam gadam!

 

Pašlaik atkal esmu ''sevis'' meklējumos, jo viesmīlības sfērā strādāju jau 10 gadus. 2014.gada aprīlī izgāju kādus sevi interesējošus kursus Rīgā un ar rudeni ceru nomainīt profesiju un atkal sākt no jauna. Lai gan mani solās paaugstināt darbā, es vēlos sākt visu no jauna atkal! Apsveru domu par tālāku izglītošanos, jo esmu sapratusi ko es no dzīves vēlos.
Atpakaļ uz Latviju pārcelties nedomāju. Ja es kādreiz došos prom no Norvēģijas, tad ne uz Latviju. Šeit ir mana dzīve, šeit ir mana sirds, dvēsele un draugi. Ar radiem sazinos regulāri -  gan internetā, gan telefoniski, gan skype. Ar vecāko paaudzi ir arī vēstules un regulāri apsveikumi, protams, arī regulāri apciemojumi. Vienmēr dodos uz Blīdeni pie omītes un opīša. Bet tas arī viss. Gribu kādreiz tikt uz kādu pasākumu tur, bet nekad laiki nesakrīt.. pēdējais ''Dziediens'' bija divas dienas pirms manas atbraukšanas.
Vēlos vairāk sākt ceļot, jo līdz šim parasti braucu uz Latviju vai apciemoju draudzeni Manchestrā, UK. Tāpēc esmu iesaistījusies arī kādā ceļojumu biznesa plānā... kas zin, kas būs vēl pēc desmit gadiem?!

Esmu šeit laimīga un novēlu katram atrast vietu, kur justies laimīgam :)