RAITA UN EDVARDS KARABEŠKO

Raita un Edvards kopš 2004.gada strādā kā audžuģimene.
"Audžuģimene, tas ir smags un atbildīgs darbs," stāsta Raita. "Ar katru bērniņu, kas ienāk ģimenē ir daudz jāstrādā, jāizdzīvo viņa pārdzīvotais, lai saprastu kā viņš jūtas. Viņam jājūt tavas rūpes, gādība un mīlestība.
Līdz nonākšanai audžuģimenē bērni ir sisti, seksuāli izmantoti, cietuši badu, dzīvojuši netīrībā.
Audžuģimene ir ģimene, kura palīdz bērnam sākt dzīvi no jauna, aizmirst iepriekšējos pārdzīvojumus.
Mūs viņus sagatavojam jaunai dzīvei, kuru viņi līdz šim nepazina. Kāpēc man jāmazgājas, kāpēc man jāvelk tīras drēbes? Daudzi nezin, kas ir palags un sega, nezin, kas ir gulta, jo gulējuši uz grīdas lupatu kaudzē.
Zaguši, kāpēc? Protams, lai izdzīvotu, ēst gribas mums visiem. Ko nozaga, ko atrada konteineros, to arī ēda. Citi ubago.
Mums jābūt ne tikai labiem vecākiem, bet arī labiem psihologiem.
Bērns sajūt tavas rūpes un sāk atraisīties, pielāgojas audžu vecākiem, paļaujas uz mums, uzticas.
Esam apbraukājuši visu Latviju, lai viņi redz cik skaisti var dzīvot. Visi mani bērni ļoti mīl jūru. redzot pirmo reizi ļoti baidās no tik liela ūdens. Katru vasaru, cik nu atļauj finanses, dzīvojam pie jūras. Jūras ūdens, saule - bērni atdzīvojas - tās ir labākās zāles šiem novārdzinātajiem bērniņiem.
Bērniem jādzied, jādejo, jājūtas līdzvērtīgiem ar citiem bērniem. Un tas jau ir diezgan grūti, jo ne visi bērni pieņem šos dzīvo vecāku bāreņus.
Mācāmies arī mākslas skolā, mūzikas skolā un sporta skolā jāšanas sportā. Dejojam skolā, kultūras namā, braucam atpūsties. Mums laiks un maks ir pakārtots bērniem. Nekad nesaku nē, man ir liels prieks redzēt viņus uz skatuves, dzirdēt labus vārdus par viņiem. Tāpat kā jebkurā ģimenē, arī manā, ir dažādi bērni. Viens ir labinieks, cits ar grūtībām tiek galā ar mācībām, bet man viņi visi ir mīļi.
Ar saviem audžubērniem saikni nezaudēju, lai arī kur viņi atrastos. Viņi mūs atceras, aicina mūs ciemos, brauc pie mums .
Pats smagākais mūsu darbā ir, kad bērni iet prom. Bet zinot, ka tur viņiem nebūs slikti un varēsim satikties, jāsamierinās. Viņi sadraudzējās ar jauno ģimeni, iedzīvojas un ir laimīgi.
Ja bērns grib palikt pie mums dzīvot, man ir labi jāpapdomā, vai varēšu viņu izskolot, vai spēšu viņam nodrošināt nākotni.
Četri mani audžubērni dzīvo ASV, labās, situētās ģimenēs. Turpina Latvijā iesākto sportu, spēlē klavieres, dejo. Jūtas laimīgi. Nākošo vasaru trīs no viņiem gaidu ciemos uz Latviju.
Bija liels prieks sadarboties ar bioloģisko ģimeni un gūt rezultātus, Vienā ģimenē tēvs saprata savu kļūdu un atguva divas meitiņas, viņām mēs esam omīte un opītis. Braucam ciemos, vasarā ciemosies pie mums.
Otrā ģimenē lielā māsa sasniedza pilngadību un audzina savu mazo brālīti. Ari tur ciemojamies un sazvanāmies.
Esam palīdzējuši kļūt laimīgiem 15 bērniņiem. Esam saņēmuši pateicības vēstules un mutiskus paldies par labi audzinātiem bērniem" - tā Raita.