INGUS LIPARTS

Ingus dzīvo Dānijā nu jau četrus gadus.
"Aizbraucu, jo Latvijā zaudēju darbu. Nevarēju savilkt galus kopā, un bija arī kredīti jāmaksā, kā jau mums lielākaijai daļai..
Pirmā doma bija braukt uz Angliju, uzreiz pēc darba zaudēšanas, bet nebija nedz finanses, nedz arī piedāvājumu. Tāpat vien uz svešu valsti meklējumos doties negribējās.
Iestājos bezdarbniekos, un apmēram gadu, strādāju šādus tādus gadījuma darbus, taču domu par ārzemēm gan nebiju atmetis ne mirkli. Un tad nāca piedāvājums braukt uz Dāniju. Nešauboties ne mirkli, es piekritu. Salēju benzīnu mašīnā un devos ceļā.
Pirmais darbs bija govju fermā, kur nostrādāju divus gadus. Darbs mazliet smirdīgs, bet nauda jau nesmirdēja. Nekāda lielā alga gan nebija, tāpēc nolēmu pamest šo darbu un pārvācos uz pilsētu. Pilsēta nav liela - apmēram Saldus lielumā.
Iestājos bezdarbniekos un sāku mācīties valodas skolā, lai varētu dabūt labāku darbu, jo daudzi dāņi nerunā, vai arī negrib runāt angliski. Valoda ir pagrūta, taču pašu svarīgāko apguvu. Paši dāņi viens otru bieži vien nesaprot, jo izruna ir šausmīga. Skolu līdz galam gan nepabeidzu, jo nāca mana iespēja dabūt labu darbu.
Kā bezdarbnieks biju nodzīvojis aptuveni gadu, un jāsaka, ka sociālā ziņā, Dānija ir ļoti laba valsts. Bezdarbnieka pabalsts man bija aptuveni 800 Ls.
Šobrīd strādāju būvfirmā Hansen - Larsen. Esmu ļoti apmierināts gan ar darbu, gan arī ar atalgojumu.
Latvieši šeit ir gana daudz. Kopā spēlējam hokeju, un arī citi dazādi sporta veidi tiek piekopti. Nesen sāku braukt spēlēt arī volejbolu.
Uz Latviju pagaidām atpakaļ gan nedomāju braukt, taču kas zin, kas notiks nākotnē..."