ALEKSANDRA BENUŠA

Iemesls, kāpēc izlēmu braukt uz ārzemēm, ir pavisam vienkāršs - kritisks finansiālais stāvoklis. Ar tām finansēm, kas man bija, nespēju nodrošināt nedz sevi, nedz arī savu dēlu.
Piedāvājums braukt uz Angliju nāca negaidot, taču es nevilcinoties piekritu. Sāku visu no pilnīgas nulles - nonācu svešā zemē, manas valodas zināšanas bija pavisam minimālas un pie tam vēl biju vientuļās mātes statusā. Jāsaka, ka šīs valsts pilsoņi ir ļoti antipātiski noskaņoti pret iebraucējiem. Arī viņu likumi un bērnu audzināšanas stils un nosacījumi atšķirās no mūsējiem. Bija ļoti grūti pieņemt, ka šeit ir retums draudzīgu un izpalīdzīgu cilvēku, jo katrs domā par sevi unsavām interesēm.
Laimīte gan iespīdēja manā lodziņā - jau pirmajā nedēļā atradu darbu nelielā aģentūrā, kur saimnieks bija laipns anglis. Ļoti saprotošs un pretimnākošs, jo kā vientuļai mātei, ir grūti apvienot darbu un rūpes par dēlu. Nebija savu tuvāko cilvēku, kas varētu palīdzēt un atbalstīt - bija jāvar visu izdarīt vienai. Šajā darbā apguvu valodas pamatus un pakāpeniski manas valodas zināšanas auga. Taču, tā kā šis bija sezonas darbs, tad nācās meklēt jaunu darba vietu.
Šobrīd esmu pakāpusies augstākā pozīcijā ar stabiliem ienākumiem un pieklājīgiem darba apstākļiem. Strādāju par pārdošanas asistenti vienā no lielākajiem veikalu tīkliem - Lidl.
Esmu prom teju trīs gadus, un visvairāk man pietrūkst tuvo cilvēku, kā arī draugi, kas pazīstami no skolas laikiem. Pietrūkst arī pati Latvija ar tās skaistumu un atpūtas iespējām.
Jautājot Aleksandrai, vai viņa plāno atgriezties Latvijā, viņa atbild: "Grūts jautājums. Zinot ekonomisko situāciju Latvijā tā mani vairāk atbaida, nekā piesaista. Šobrīd vēlme atgriezties Latvijā man diemžēl nav. Ar to algu, ko es saņemu šeit, es varu nodrošināt sevi un dēlu bez kādām rūpēm, un pat sanāk iekrāt. Bet Latvijā diezin vai spētu pat īri nomaksāt, kur nu vēl nodrošināt ģimeni."
Blīdene man asociējas ar bērnību un skolas laikiem, kas bija pilni piedzīvojumiem - gan pozitīviem, gan varbūt ne tik pozitīviem. Taču, ejot gadiem, prieks atcerēties Blīdenē piedzīvoto!