Sestā Kurzemes lielkauja Blīdenes pagasta teritorijā

1944.-1945. kara gadi Brocēnu novada Blīdenes pagasta vēsturē ir smags posms, jo Kurzemes cietokšņa D un R daļa gāja pāri Saldus rajonu, skarot Blīdeni, Remti, Zvārdi, Ezeri, Kursīšus, Pampāļus. Loks ap Saldus rajonu otrā pasaules kara beigu posmā bija kļuvis par sīvu frontes joslu, kas bija aptuveni ap 100 km. 1944. gada oktobrī un novembrī smagas kaujas Saldus virzienā tika iznīcinātas, padomju armijai pārraujot vācu armijas nocietinātās līnijas virzienā no Auces – Jaunauces un Zvārdes apkārtnē un virzienā no DR Pampāļu un Kursīšu apkārtnē. Ar 1945. gadu sevišķi smagas cīņas notika tā sauktajās marta kaujās Blīdenes frontes joslā. Kaujas operācijas notika divos posmos: no 4.- 12. martam un no 17. marta līdz 3. aprīlim.
            Kaujās piedalījās 42. armijas nacionālās vienības: 130. latviešu un 8. igauņu strēlnieku korpusi, kā arī, 8 gvardes strēlnieku divīzijas – kas karoja padomju armijas pusē. Sarkanās armijas rīcībā bija 101 kājnieku divīzija un 18 tanku divīzijas(par 6 mazāk nekā 1944.g., bet to atsvēra jaunsaņemtais motorizētais korpuss un aviācijas daļas). Vācu armijas pusē cīnījās 24. divīzija, 19. latviešu leģions, 42 k.p. un 43.k.p. Vācu rīcībā bija 18 kājnieku divīzijas, 2 tanku divīzijas un 1 aviācijas lauka divīzijas (gandrīz puse tikusi aizgādāta uz Vāciju 1944.g.) Spēku samērs uzskatāmi rāda, kurš kuru vairāk saistīja.
Marta kaujas tika plānotas jau iepriekš – 1945. gada 11.februārī Padomju armijas virsnieku sanāksmē tika nolasīta maršala Govorova pavēle par artilērijas uzbrukuma metodēm. Gvardi tuvojās jaunai kaujai. Pēc Padomju Zemē publicētā raksta „Gvardu cīņas Kurzemē” 1945. gadā bija 27. gadadiena Padomju armijai, kad pie karavīriem ieradās partijas un valdības pārstāvji, kas lasīja referātu strēlniekiem. Tikko bija beidzies referāts, korpusa strēlnieki saņēmuši pavēli pulcēties pārgājienam. Laukā bijis necaurredzams putenis, strēlnieki devās uz Stūriem, ceļā pavadīja visu nakti. 23. februāra rītausmā viņi sagāja mežā pie Rūjām. Ienaidnieks (vācu armija) bija nocietinājies pie Mieriņiem – Ledaiņiem – Sudmaļiem. Gvardu uzdevums bija ieņemt Zīles – Bezvārda augstieni DR no Mežsētām. Pēc tam strēlniekiem jāpārrauj otrā ienaidnieka pozīcija pie Saldus - Dobeles šosejas un jāiziet uz meža ziemeļdaļu pie Lielpūcēniem. Vācu armija pretnostatīja uz šo frontes iecirkni papildspēkus no citiem rajoniem – vienuviet pulcējās vācu apsardzības un ložmetēju bataljoni, kājnieku divīzijas, tanku un policijas bataljoni, kā arī atsevišķas aviācijas pulks
.
Rakstu sagatavoja Lāsma Plaude
Kategorija: