Blīdenes baznīca

FOTO: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās digitālās bibliotēkas "Letonica" projekts "Zudusī Latvija".

Pirmā koka baznīca celta pirms 1617. gada. 1755.g. 5. maijā, piedaloties Blīdenes un Raunas muižas īpašnieka grāfa Hermaņa Karla fon Keizenlinga sievai grāfienei Agatei Eleonorai, dzimušai Firksai, nojauktās koka ēkas vietā svinīgi ielika mūra baznīcas pamatakmeni. Pusotru gadu vēlāk, 1756.g. 2. novembrī, par Hermaņa fon Keizerlinga līdzekļiem celtajā jaunajā dievnamā jau noturēja pirmo dievkalpojumu. Altāris, kancele un biktssols bija no vecās baznīcas. 1759.g. pavasarī uzstādīja jaunu, ar Jozefa Slavičeka grieztām skulptūrām greznotu altāri, kanceli un luktas.
Šķiet, ka šī baznīca jaunos Blīdenes muižas īpašniekus Līvenus nav apmierinājusi, jo 1860.g. firsta Oto Andreasa Līvena atraitne Šarlote lika būvēt jaunu mūra baznīcu. Celtniecība no Instenburgas ieceļojušā būvmeistara H. Cē (Zeeh) vadībā strauji virzījās uz priekšu, un jau 1862.g. 26. augustā firstiene piedalījās jaunā, neogotiskā stilā celtā dievnama, kurā bija 320 sēdvietu, iesvētīšanā.
2. pasaules karā iespaidīgā baznīca ar dekoratīvajiem kontrforsiem un 180 pēdu (56m) augsto torni, kas bija visas apkārtnes dominante, tika sagrauta. Pašreiz no tā atlikuši tikai pamatu fragmenti.
Baznīca bija taisnstūra garenbūve ar izvirzītu plānā kvadrātisku torni. Virs torņa augstās taisnstūra daļas - astoņstūra posms, ko noslēdza augsta astoņstūra piramidāla smaile. Torni greznoja arkatūras joslas. Visapkārt baznīcai bija blīvi izveidoti augsti un smaili kontrforsi, kas kalpoja ne tikai celtnes stiprībai, bet arī kā dekoratīvais elements. To smailais noslēgums pārsniedza celtnes fasāžu augstumu. Ēkas garenfasādes bija bagātīgi dekorēta profilēta dzega ar dentikuliem. Galveno ieeju akcentēja smailloka perspektīvais portāls.
1757. - 1759.g. ar kokgriezumiem rotātu iekārtu izgatavoja Jozefs Slavičeks. 1875.g. tā tika nomainīta ar arhitekta Teodora Zeilera projektēto neogotisko iekārtu - altāri, kanceli un ērģeļu luktu. Altāra retabla centrā atradās Johana Zāmuela Benedikta Grunes (1782 - 1848) gleznota kompozīcija, 1861.g. to nomainīja ar A. Erharda gleznu "Kristus pie krusta". Altārgleznu ieslēdza smailloka arka. Vertikāli dalīto trīsdaļīgo retabla konstrukciju noslēdza vimpergi ar gotisko atribūtiku - masverka elementiem, fialēm, pinakliem, krabjiem un krusta puķi.
1848.g. firsts Oto Andreass fon Līvens baznīcai dāvināja jaunas ērģeļmeistara Augusta Martina (1808 - 1891) būvētās ērģeles. 1862.g. tās nomainīja Liepājas ērģeļmeistara Kārļa Hermaņa (1807 - 1868) darinātais instruments.
1701.g. dokumentos minēts zvans ar uzrakstu: Soli Deo Gloria 1701 J.P. Nākošo zvanu atlēja 1864.g. ar uzrakstu: 1864 gegossen von F.W.Wilde in Riga.
1929.g. par 1891 Ls iegādājās zvanu, kas tornī bija līdz baznīcas pēdējām dienām. Uz tā bija uzraksts: LIETS J.C. SCHWENNA LIETUVĒ RĪGĀ BLĪDENES EV.LUT.BAZNĪCAS ZVANS.
Kad cēla jauno baznīcu, tika aizmūrētas iepriekšējo muižas īpašnieku grāfu Keizerlingu kapenes, jo 19.gs. otrajā pusē firsti Līveni dažus simtus metru no baznīcas uzcēla astoņstūra mūra kapliču. To izmantoja tikai nelaiķu izvadīšanai, jo Līvenu un Keizerlingu dzimtas kapi atrodas ap baznīcu un kapliču. Dokumentos minētas kapenes blakus baznīcai, kurās svina zārkā tika apbedīts viens no ievērojamākajiem Keizerlingu dzimtas pārstāvjiem - Lielblīdenes, Mazblīdenes, Raunas un vairāku ārzemju muižu īpašnieks Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents Krievijas valsts slepenpadomnieks Krievijas sūtnis grāgs Hermanis Karls fon Keizerlings. Uz zārka sudraba kapsulā atradusies balzamēta valsts grāfa sirds. Kapenes nav saglabājušās.
20. gs. 50.-60. gados muižnieku kapi pie baznīcas un attālākā kapliča tika izpostīta, par to liecina vairs tikai neliela ķieģeļu drupu kaudzīte. 1963.g. kapos pie baznīcas ur dažām krusta paliekām vēl bija iespējams izlasīt, ka šeit 1902.g. apbedīds Blīdenes muižas īpašnieka Oto Andreasa Līvena dēls, Blīdenes muižas mantinieks firsts Leo fon Līvens, un 1888.g. - viņa sieva grāfiene Amālija, dzimusi fon Keizerlinga.

 

Raksts ievietots no grāmatas "Latvijas luterāņu baznīcas"
Kategorija: