BAIBA FREIDENFELDE


 

Kaut arī Baiba Freidenfelde nav dzimusi un augusi Blīdenē, tomēr Blīdene lepojas ar Baibu. Viņa mūsu pagastā ir ieguldījusi daudz laika un enerģijas, neprasot par to pretim neko.
Tieši Baiba ir tā, kas 2001. gada 14. aprīlī Lieldienu dienā jauniešus iesaistīja latvju dejās. Tā arī dzima ideja veidot jauniešu deju kolektīvu. Baiba ne tikai iemācīja jauniešiem labi dejot, bet arī izcīnīja finansējumu tautas tērpiem un aizveda līdz pat Dziesmu un deju svētkiem. Viņas vadībā jauniešu deju kolektīvs "Blīdene" dejoja no 2001.g. - 2005.g., bet pēc tam vadību pārņēma Sanita Šampiņa - Bergmane un māca jauniešus dejot vēl šodien.
Jāpiebilsts, ka 2003.g. rudenī pēc Dziesmu un deju svētkiem dibināja arī vidējās paaudzes deju kolektīvu, ko šobrīd vada Dzintars Kaksis.
Taču tas nav vienīgais Baibas ieguldījums Blīdenes pagastā. Baiba Freidenfelde ir arī biedrības "Laikavots" dibinātāja. Biedrība tika dibināta 2005.gada 16.jūnijā. Biedrība organizēja sakopšanas talkas, sporta svētkus, Ziemassvētku pasākumu kopā ar folkloras kopu un daudzus citus radošus pasākumus (par biedrību sīkāk lasiet sadaļā "Laikavots").
Kopš 2005.gada oktobra Baiba dzīvo ārpus Latvijas robežām, taču tas nav mazinājis Baibas patriotismu.
Baiba ir viena no Kentas grāfistes latviešu skolas "Garā Pupa" dibinātājām un ir arī šīs skolas vadītāja. Kā arī vada deju kolektīvus "Salinieki" Londonā, "Trejdeviņi" deju kolektīvu Kentā un bērnu deju kolektīvu "Trejdeksnīši" Kentā.
Kopā ar Brocēnu vidusskolas vadību Baiba ir izveidojusi un organizē tālmācības neklātienes programmu latviešu bērniem ārzemēs. Tas dod tiem iespēju, dzīvojot ārzemēs, mācīties skolā Latvijā - Brocēnos no 1. līdz 12. klasei.
Uz jautājumiem: -  kas tev ir Blīdene un kādu to redzi nākotnē? Baiba atbild: "Lai arī šo vietu iepazinu tikai no 16 gadu vecuma, patstāvīgi dzīvojusi esmu labi ja pāris gadus, neesmu tur skolā gājusi un nav man arī šobrīd tur sava jumta virs galvas, tomēr tās ir manas vienīgās mājas Latvijā . Blīdenē vienmēr jūtos kā mājās, jūtos kā savējais un piederīga šai vietai. Tur dzīvo vai ir sastopami vieni no vissvarīgājakiem cilvēkiem manā dzīvē - mani draugi. Vēl tagad atceros, ka katru nedēļas nogali, braucot uz Blīdeni no studijām Rīgā, iekšā vienmēr bija patīkams uztraukums, jo sagaidāmi daudz interesanti un patīkami piedzīvojumi. Un tāds satraukums mani neatstāj vēl šodien, kaut tikai cauri braucot. Tā ir arī vieta, kur katru vasaru braucu ar ģimeni atpūsties pie dabas, vietā, kur kādreiz mans tēvs dzīvoja. Kur mēs stādam kokus, nedaudz iekopjam un ceram kādudien varēt uzturēties vairāk.
Nākotnē ceru, ka Blīdene nekad nepazaudēs savu šarmu, kas īpaši mīt tās jauniešos. Gribētu redzēt, ka jaunie blīdenieki neaiziet uz neatgiešanos, bet labprāt dzīvo un veido savas ģimenes Blīdenē. Organizē uzņēmējdarbību un palīdz viens otram, sadarbojas. Svin kopīgus svētkus ir lepni par savu vietu, ko vienmēr arī centos ieaudzināt dejotājos. Pati, gribētu redzēt, ka man ir, ja ne pilna laika, tad vismaz vasaras mājas Blīdenē, ka mani dēli zin un iemīl šo vietu, jo tā ir draudzīga un labestīga vide. Un novēlu blīdeniekiem nepazaudēt savu fenomenu vienam otra vārdu izrunāt pamazināmajā formā. Citur tā nenotiek, tikai Blīdenē!"


 
Rakstu sagatavoja Indra Davidāne